Helovīns ir Visu svēto diena, svētku dienas, ir tradicionāls festivāls rietumvalstīs.

Vairāk nekā pirms 2000 gadiem kristīgā baznīca Eiropā 1. novembri pasludināja par “Visu svēto dienu”. “Svēts” nozīmē svētais. Runā, ka Īrijā, Skotijā un citās vietās dzīvojošie ķelti festivālu pārcēla par vienu dienu uz priekšu kopš 500. gadu pirms mūsu ēras, tas ir, 31. oktobrī.

Viņi domā, ka ir oficiālas vasaras beigas, jaunā gada sākums un bargas ziemas sākums. Tolaik valdīja uzskats, ka vecā vīra mirušā dvēsele šajā dienā atgriezīsies savā bijušajā dzīvesvietā, lai meklētu dzīvās būtnes no dzīviem cilvēkiem, lai atjaunotos, un tā bija vienīgā cerība, ka cilvēki varētu atdzimt. pēc nāves.

No otras puses, dzīvie cilvēki baidās, ka mirušo dvēseles sagrābs dzīvību. Tāpēc cilvēki šajā dienā dzēš uguni un sveču gaismu, lai mirušo dvēseles nevarētu atrast dzīvos cilvēkus, un ģērbjas par spokiem un spokiem, lai aizbaidītu mirušo dvēseles. Pēc tam viņi atkal iedegs uguni un sveču gaismu un sāks jaunu gadu dzīvi.

Helovīns galvenokārt ir populārs angliski runājošajā pasaulē, piemēram, Britu salās un Ziemeļamerikā, kam seko Austrālija un Jaunzēlande.

Helovīnā var ēst vairākas lietas: ķirbju pīrāgs, āboli, konfektes, dažviet tiks pagatavota izcila liellopa un aitas gaļa.